bankšķis

bañkšķis, ein bellender Hund; ein Schwätzer Burtn., Lubahn; bañkšķis, ein aufdringlicher Mensch Gr. - Sessau.

Avots: ME I, 263


bankšķis

ban̂kšķis, ‡

2) ein hohler Ton
(heuer alsbunkšķis) Grünw.

Avots: EH I, 205