bar̂kšķēt, barkšēt (li. barkšė´ti "klappern"), prasseln, rasch sprechen Smilt. C., Bers., Burtn.

Avots: ME I, 264

bar̃kšķêt: schelten Siuxt: man barkšķēja vie˙nādi virsū.

Avots: EH I, 205