beñdêt, -ēju, tr., hinrichten, quälen, abplagen, grausam behandeln: ķēniņš sasauc savus kaŗa vīrus un bendēs šuos nuost LP. IV, 3. par zirgu mani tie bendēja Lp. V, 145; valuodu b.

Avots: ME I, 279

beñdêt, ‡

2) schlagen, prügeln
(mit èn ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 212