bìezgalˆvis, fem. -ve,

1) der Dickkopf, Trotzkopf:
ak, esi tu man gan biezgalvis Vēr. I, 520;

2) jem., der schwer begreift
Ahs.

Avots: ME I, 306

bìezgalˆvis,

1): Pērle (eine Kuh)
nav tāda biezgalve A. Brigadere Skarbos vējos 171.

Avots: EH I, 224