birkšķis
I birkšķis, jem., der immer die Kohle von dem brennenden Pregel abstösst: tu tik esi tāds birkšķis, saka uz skala turē̦tāju, kas vienmēr nuobirkšķina uogli, ka skals nevar labi iedegties Dond.
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'birkšķi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'birkšķi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
birkšķis
II birkšķis, ein bischen, ein klein wenig = drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas (wohl zu birt). [Eher wohl zu bir̂zt.]
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
Šķirkļa skaidrojumā (2)
birkstīt
bìrkstît C., PS.], bir̂kstît 2 [Nigr.], -u, -īju u. birkšķināt, die Kohlen von dem brennenden Pregel, die Asche von der Zigarre abstossen, entkohlen: birkstīt skalu od. uogli nuo skala, pe̦lnus nuo cigāra; gew. nuobirkstīt [Ableitung von bir̂kstis.]
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
nobirkstīt
nùobìrkstît, nùobirstît, [nùobirkšķināt Lemsal n. U.], tr., abstreifen, abbrechen (die Kohle eines brennenden Pergels oder die Asche einer Zigarre): viņš sava cigāra pe̦lnus nuobirstīja Latv.
Avots: ME II, 761
Avots: ME II, 761