blanstīties

blanstîtiês Lub., Erlaa [echt le. bluostīties], trödeln, faulenzen.

Avots: ME I, 309


blanstīties

blanstîtiês: auch (mit an̂ 2 ) Frauenb.: kur tu blansties, ka nenāc pie darba?

Avots: EH I, 226