blija, der Reif: blija, blija, rasa, rasa, tās man laba nedarīja; rasā manas kājas mirka, blija vaigus svilināja Naud. [?].

Avots: ME I, 315

blija: Glatteis., die feine, blanke Kruste auf der Schneeflache, die Frost nach feinem Tauregen bildet Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 229