bližģêt [li. blizgė̕ti], flimmern: stīgas viņiem mirdzuot un bližģuot Rutz.RKr. XVI, 191.

Avots: ME I, 315

bližģêt, ‡

2) flattern (wie die Bander im Winde)
Bartau.

Avots: EH I, 230