[I blĩnêt Dobeln], blìnêt ² [Bers.], -u, -ēju, sehen, lauern, glupen, gaffen, faulenzen: pamanīja, ka meistars blīn LP. VII, 1157. viņš nuolika maisu zemē un blīnēja, kas tur iekšā VII, 1167. kuo te blīnat; taisāties, ka tiekat pie darba Seibolt. blīn kâ nuo laivas izsviests, saka uz tādu, kas darbdienā guļ Etn. I, 7. [Nach Persson Beitr. 880 zu an. blígia "starr hinsehend" u. a.]

Avots: ME I, 316

I blĩnêt: auch Siuxt ("lauern"): līda klāt un blīnēja, kâ tuo dara.

Avots: EH I, 230

II blĩnêt, intr., siechen, quienen, verkommen, [schlaflos liegen AP., Bers.; vgl. blĩmêt 1].

Avots: ME I, 316