brīnum

brĩnum, Adv., wohl Instr. Sg. von brīnums, wunderbar, ausserordentlich, ungemein: brīnum bagāts, garšīgs, labs, liels, plats, salds Beim Verb: nabags brīnum sabijies LP. V. 38. luopiņš brīnum audzis.

Avots: ME I, 334


brīnum

brĩnum: šķūnī irbēm būtu b. mājuošana (hätten gutes Wohnen) Siuxt.

Avots: EH I, 242