brizgu
brizgu, brazgu,
1) mit Lärm:
es tā piena strē̦busēs, brizgu brazgu kaņepēs BW. 32581,
2) brizgu brazgu ["?"] māte, apaļi bē̦rni RKr. VII, 3.
Avots: ME I, 333
1) mit Lärm:
es tā piena strē̦busēs, brizgu brazgu kaņepēs BW. 32581,
2) brizgu brazgu ["?"] māte, apaļi bē̦rni RKr. VII, 3.
Avots: ME I, 333