brukšķēt
‡ II brukšķêt, = brukšķinât 2: brukšķē̦dams un brākšķēdams nuogāzās viss ... sēriens zemē Janš. Mežv. ļ. 1, 213.
Avots: EH I, 245
Avots: EH I, 245
brukšķēt
brukšķêt, - ēju,
1) schrammen
Biel. I, 406;
2) auch brukšķināt, verfalen, herunterkommen lassen; verwohnen ein Haus
L. [Zu brukt.]
Avots: ME I, 339
1) schrammen
Biel. I, 406;
2) auch brukšķināt, verfalen, herunterkommen lassen; verwohnen ein Haus
L. [Zu brukt.]
Avots: ME I, 339