brēķis

brēķis,

1) der Schreihals, weinendes Kind:
pakustini šūpuoli, ja brēķis iebrē̦cas Dond;

2) der Marquard
Konv. 2 2319.

Avots: ME I, 331


brēķis

brẽķis, 1): auch Dunika.

Avots: EH I, 241