brīkšņa

brĩkšņa, eine Stelle im Wald, wo viele vom Winde gebrochene Bäume liegen: kas lai nu tādai brīkšņai cauri tiek? Naud.; [vgl. briksnājs].

Avots: ME I, 334


brīkšņa

brĩkšņa, ‡

2) "ein dichter, junger Wald an einem feuchten Ort"
(mit ì 2 ) Kalz.

Avots: EH I, 242