brūklājs

brùklājs, brūklējs Spr.,

1) der Ort, wo Strichbeeren wachsen;

2) der Strickbeerenstrauch:
brūklāju krūmi LP. VII, 978, gew. brūkle̦nājs.

Avots: ME I, 341


brūklājs

brùklājs,

2) (auch (mit ù 2 ) Kaltenbr., Linden): brūklājiņi siliņā BW. 22987 var.

Avots: EH I, 246