brũvêt, - ēju, intr., tr., brauen: alu; brũvējums, das Gebräu. [Aus mnd. brūwen.]

Avots: ME I, 342

brũvêt

1): alutiņa brūvē̦tājs BW. 19627 var.; ‡

2) harnen
(in der Kindersprache) Frauenb.

Avots: EH I, 247