bukte, auch bukts, - s Plm.: ar bukti [C., Salis], Stomersee, ungestüm, energisch, tatkräftig: puiši, ar bukti! A. XX, 79. skan gan, bet tikai tagad, kad ar bukti pūš JR. IV, 150. viņš ar bukti spiežas uz priekšu A. XI, 166. plē̦suoņas gāzās pretiniekiem virsū ar lielu bukti Plm. ar visu bukti gribēji uz Rīgu braukt Seibolt.

Avots: ME I, 347

I bukte: aus d. Wutht?

Avots: EH I, 250

‡ II bukte, die Ausbuchtung, Krümmung, der Buckel Dunika, Kal., OB.: runcis izme̦t bukti. Wohl aus d. Bucht.

Avots: EH I, 250