bungāt
I buñgât, - āju,
1) trommeln, pauken:
bungas bungāt; b. pie luoga, uz galda;
2) kollern:
bē̦rnam vēders stipri bungā Sassm.
Avots: ME I, 351
1) trommeln, pauken:
bungas bungāt; b. pie luoga, uz galda;
2) kollern:
bē̦rnam vēders stipri bungā Sassm.
Avots: ME I, 351