bunts
‡
bunts,
1): das Bund, Bündel: sien mazuos buntiņuos BW. 13011, 3. (act. s.) atslē̦gu buntu 24198;2) = bars, die Schar (Menge) Dunika: katrā ļaužu buntā viens cilvē̦ks par uotru sāka juo stiprs un gudrs būt Brasche Latv. Av. 1861, 28. Aus d. Bund.Avots: EH I,
253