bužinât,

1) lausen:
galvu;

2) bužināt ūsas, zupfen
R. SK. II, 142. Refl. - tiês, lausen: aukle bužinās bē̦rnam pa matiem Ahs.

Avots: ME I, 357

bužinât,

1): auch Ahs.; ‡

3) verwühlen (Haare, Federn)
Grünwald, Saikava: vējeņš matus bužinä Pilda.

Avots: EH I, 256