bāzlis
bāzlis = bāzīgs cilvē̦ks Lös. n. Etn. III, 161;
kas uotram nezinuot kuo nuobāž (zagšanas nuolūkā); auch
sieviešu pavedējs Lub.;
ein Zauberer Wid.
Avots: ME I,
275,
276
bāzlis
bāzlis:
wer stopft, steckt: ej nu sazini, kur esi cirvi nuobāzis, kâ b˙! PV.Avots: EH I,
210