bēliņģis

bẽliņģis, s. bẽniņš.

Avots: ME I, 289


bēliņģis

bẽliņģis,

1): auch (mit è 2 ) Linden: rudzi bēliņģuos BW. 15616, 2;

2) der Stock (die Etage) eines Hauses
Kaltenbr.

Avots: EH I, 216