bùkât ² [Laud., Kokn.],

1) = buokât;

2) schlagen
[Stockm.]: sācis pa trauka apakšu kâ jātnieku pulks būkāt Jauns. B. gr. I, 126. Kāravs būkā ar asti Stari III, 219. būkāj(u) rudzus, miežus, būkāj(u) pašu rijenieku BW. 28801. [Vgl. bukât.]

Avots: ME I, 358

bùkât ² ,

1): auch Kaltenbr., Saikava, Warkl.;

2): auch Sonnaxt, Pas. VIII, 101; ‡

3) "die
apkūl(īb)as feiern" Saikava.

Avots: EH I, 257