būzēlis

bũzẽlis,

1) ein zottiger Kopf;

2) Knecht Ruprecht Dond.,
PS.: nerātnus be̦rnus māte mēdza baidīt ar būzēli. Vgl. būzis.

Avots: ME I, 360


būzēlis

bũzẽlis,

2): auch AP., Sermus, Wenden;

3) das Geschlechtsorgan
Sermus.

Avots: EH I, 258