cīlīgs

I cĩlîgs, hoffärtig Dond.: cilīgs cilvē̦ks N. - Peb. - Adv. cĩlīgi, stattlich, aufrecht, stolz, hoch: zirgs ne̦s cīlīgi galvu. puisis iet it cīlīgi [Siliņ], Ahs.; [vgl. cīrīgs; aus zierlich?].

Avots: ME I, 391


cīlīgs

II cīlîgs, aufmerksam, feurig Freisiņ; [scharf ins Auge fassend West - Kurl.].

Avots: ME I, 391