celtenis Dr., [celtnis Wid.], der Hebel.

Avots: ME I, 370

celtenis, ‡

2) ein Stein (auch eine andere Last
Saikava), den ein Mensch gerade heben kann: liek tik tādus celˆteņus; lielus (sc.: akmeņus) neliek Saikava. ar akmeņu laušanu gāja labi: vairums bij labu celˆteņu; bij arī pa ve̦zumniekam PV.

Avots: EH I, 264