cielava

ciẽlava, Demin. cielaviņa, auch cielajiņa, cielavīte BW. 23609, 4, die Bachstelze; baltā c., weisse Bachstelze. [cielaviņas, myosotis arvensis Wid.]. Zu li. kìelė, [kỳlė], apr. kylo [und (?) gr. χίλλουρος dass.; weiterhin am ehesten zu ačech. čilý "lebhaft" u. a. bei Trautmann KZ. XLVI, 240; s. auch Schrader BB. XV, 128 und Boisacq Dict. 455].

Avots: ME I, 393


cielava

ciẽlava,

1): c. pelēķe BW. 2126. cielaviņa baltu galvu 2666, 1. sila cielavai 11173; ‡

2) Kuhname Warkl.; eine Kuh mit weissem Kopf
Salis.

Avots: EH I, 277