cierēt

ciẽrêt, - ēju, auch cierât, - āju, spazieren (hieraus entnommen). Vgl. siẽrêt.

Avots: ME I, 395

cierēt

ciẽrêt: kalnu galu cierē̦tāja (Var.: staigātāja) BW. 21610, 1 var.

Avots: EH I, 278