ciêtnējs,

1) etwas hart:
cietnējs tīrums Lub., Fest., [cietnēji kāpuosti Ronneb.];

2) energisch, [abgehärtet, stark
Wid.]: cietnējs puisē̦ns Kaudz. M. 5.

Avots: ME I, 396

ciêtnējs,

1): vilna palika diezgan cietnēja, nebij vair tik mīksta AP.

Avots: EH I, 279