Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cilus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cilus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

izcilus

[izcilus, izcilu Karls., Adv., hervorragend: izcilus re̦dzama vieta.]

Avots: ME I, 721

pacilus

pacilus (unter pacilu): žagari nesagul uz kluona virsū, bet viņi ir p. Siuxt.

Avots: EH II, 124

uzcilus

uzcilus, Adv., locker, nicht fest anliegend Vīt.: ve̦lē̦na ir uzcilus AP., Bers.

Avots: ME IV, 321

Šķirkļa skaidrojumā (7)

atcilt

‡ atcilˆt 2 (li. atkìlti "übersiedeln") Wandsen,

1) sich von neuem emporheben:
veldē sagāztie rudzi jau atciluši;

2) mīkla atcilusi, der Teig ist (wegen der schlechten Qualität der Hefe) wieder zusanunengesunken.

Avots: EH I, 137

cilu

‡ cilu, cilus">cilus, Adv., locker (nicht fest gepackt) PV.: vietu taisīju cilu, cilu, lai mīksta gulēšana. ve̦lēna stāv cilus.

Avots: EH I, 271

pacils

‡ pacils, nicht fest anliegend, locker: ar šuo arklu aŗuot ve̦lē̦na paliek cilus, tâ ka viss arums iznāk tāds p. PV. pacilas ve̦lē̦nas Mesoten. p. arums (kur ve̦lē̦nas nav cieši piekļautas zemei) Behnen, Heidenfeld, Lubn.

Avots: EH II, 124

pacilt

[pacilt (li. pakìlti), sich (ein wenig) heben: mīkla jau pacilusi Wandsen.]

Avots: ME III, 12

pacilu

pacilu [Mar. n. RKr. XV, 128], cilus">pacilus, Adv., etwas emporgehoben, nicht fest anliegend: vāks bija pacilu Etn. IV, 163, Grünh. viens gals pie ce̦lma, uotrs zemē, bet vidus nuo zemes pacilus LP. VII, 853. vē̦lu kārtuotās zemes rūgst vē̦lu un līdz ziemai nevar nuosēsties, kamdēļ paliek, kâ saka, pacilus Latv. sienu un malku ar˙vien sakraun pacilu (od.: pacilus), lai gaiss un vējš var piekļūt Plm. n. RKr. XVII, 70. [Vgl. li. pakilùs, Adj., erhaben.]

Avots: ME III, 12

piecilt

pìecilt, sich mit einer gärend quellenden Masse anfüllen: bļuoda piecilusi pilna ar mīklu Wandsen.

Avots: ME III, 241

uzcilt

uzcilt (li. užkìlti "sich über etwas erhebend kommen"), sich (infolge der Gärung) erheben: maize uzcilusi.

Avots: ME IV, 321