Paplašinātā meklēšana

ãbecisks, elementarisch: duomas pārlieku ābeciskas Vēr. II, 486.

Avots: ME I, 234

bruņniecisks, ritterlich: bruņnieciski

Avots: ME I, 340

cìlvēcisks, menschlich: cilvēciski apieties ar saviem kalpiem.

Avots: ME I, 382

cũcisks, schweinlich: cūciski dzīvuot.

Avots: ME I, 397

dzîvniecisks ,* tierisch.

Avots: ME I, 560

glezniecisks ,* malerisch: cik tīri gleznieciski ir viņa ražuojumi Vēr. II, 114.

Avots: ME I, 626

ierẽdniẽcisks ,* zum Beamten gehörig: ierēdnieciskas ierašas, Beamtenmanieren, Art und Weise der Beamten.

Avots: ME II, 57

‡ jucisks, verworren Segew.: diezgan juciski gāja, es ging recht bunt her Segew.

Avots: EH I, 566

jũniẽcisks ,* zum Seewesen gehörig.

Avots: ME II, 122

kurzemniẽcisks, kurzemnisks, kurländisch: dzersim pa kurzemniski Lautb.

Avots: ME II, 326

lâcisks, bärenhaft, bärenmässig, plump: tūlīga, rupja un lāciska ruoka A. XII, 816. viņš iesācis pa˙visam lāciski XII, 93. lāciski čīkstēties, nach Bärenart ringen, indem der eine Ringende den andern umfasst Tals.

Avots: ME II, 435

‡ laũcniecisks, bäurisch: l. izskats.

Avots: EH I, 722

‡ liẽipìlsẽtniecisks,* grossstädterisch.

Avots: EH I, 755

mâksliniẽcisks ,* mâksleniẽcisks, künstlerisch: mākslinieciskais spē̦ks Stari III, 249.

Avots: ME II, 579

mežsàimniẽcisks ,* forstwirtschaftlich, auf die Forstwirtschaft bezüglich Dr.

Avots: ME II, 611

[muciskis, Adv., = muceniski: muciski nuoplēst ādu Serbigal.]

Avots: ME II, 658

pãrcìlvẽcisks,* pãrcìlvẽcîgs*, übermenschlich: pārcilvēciskas pūles MWM. VIII, 519; pārcilvēcisks spē̦ks Blaum.

Avots: ME III, 152

pìlsẽtniẽcisks,* städtisch: pilsētniecisks pretstats... lauciniecēm V. Eglītis.

Avots: ME III, 217

pràtniecisks,* philosophisch: viņu kavē prātnieciskie izteikumi A. v. J. 1896, S. 388.

Avots: ME III, 380

prìekšniẽcisks, nach Art eines Vorgesetzten: stingri priekšnieciski pārlaidis acis MWM. VI, 910.

Avots: ME III, 396

prìekšpìlsẽtniecisks,* vorstädtisch Dr.

Avots: ME III, 396

puĩcisks: vecis ar puicisku izskatu Janš. Dzimtene V, 48.

Avots: EH II, 321

puĩcisks,* knaben-, jungenhaft, bubenhaft, kindisch: viņš iesāk dziedāt puiciski savā nesmuki če̦rkstuošajā balst Stari I, 46. viņš izteicis savu īgnumu par puiciski nepieduodamuo izturēšanuos Turg. Pav, ūd. 87.

Avots: ME III, 403

rebiniecisks Vēr. II, 1274, Adj., von der Art eines rebinieks, geschäftsüchtig.

Avots: ME III, 501

rietumniecisks,* rietrumniecisks* Stari II, 698, westlich, westeuropäisch.

Avots: ME III, 550

sàimniecisks,* auch sàimniecîgs* Wid., wirtschaftlich; okonomisch: pārduomāt par saimnieciskuo stāvuokli A. v. J. 1896, S. 237. saimniecīga strādāšana Seifert Chrest. III, 54.

Avots: ME II, 635

‡ sencisks: vorväterlich, nach Art der Ahnen: senciski cē̦ls pacēlās ... marša motīvs T. Manna Budenbroki (1929), 458.

Avots: EH XVI, 477

sîkumniecisks* Alm., Dr., kleinlich, pedantisch.

Avots: ME III, 854

skuõlniẽcisks, schulbubenhaft, nach Art der Schüler: neesi jel tik skuolnieciska! atmet šīs muļkības! Vārds v. J. 1912, S. 87.

Avots: ME III, 909

šļaucisks,* horizontal Kronw.

Avots: ME IV, 65

spuocisks, gespensterhaft: sievas apgērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst Etn. II, 25.

Avots: ME III, 1034

tàutsàimniẽcisks,* volkswirtschaftlich, sich auf die Nationalökonomie beziehend: tautsaimnieciskie un sociālie jautājumi Vēr. I, 1031 (ähnüch MWM. v. J. 1899, S. 380). aiz tautsaimnieciskiem apstākļiem A. v. J. 1896, S. 320.

Avots: ME IV, 141

tēlniecisks,* Skulptur-: tēlnieciski izgre̦znuojumi MWM. VII, 22.

Avots: ME IV, 170

vàldniecisks,* herrscherisch: valdnieciski skaistās dabas Stari II, 543.

Avots: ME IV, 452

valuôdniẽcisks,* sprachwissenschaftlich, linguistisch: valuodniecisks raksts Ar. Krišj. Valdem. 40.

Avots: ME IV, 462

veĩkalniecisks,* geschäftsmännisch, kaufmännisch: veikalniecisks juoks Stari II, 916.

Avots: ME IV, 523

viênvidniẽcisks,* landsmannschaftlich Konv. ² 1873.

Avots: ME IV, 668

vispãrcìlvẽcisks,* (all)gemeiamenschlich.

Avots: ME IV, 624

zemniecisks* bäuerisch.

Avots: ME IV, 712

aruõdniẽks, f. -niẽce, der Fachmann; aruõdniẽcisks, auch aruõdisks (Adam.), fachmännisch: lai ikviens aruodnieks nuodarbuojas ar savu aruodu. aruodnieciska izglītība, skuola. jūsu rakstam pārāk aruodniecisks raksturs Vēr. I, 1550.

Avots: ME I, 141, 142

ãrstniecĩba ,* die medizinische Wissenschaft; ãrstniecisks *, medizinisch: ārstnieciski raksti, jautājumi. ãrstnieks, der Arzt, der Kurpfuscher Etn. II, 165.

Avots: ME I, 244

ciska, cisks">cisks N. - Bartau n. RKr. VII, 84, Demin. cisciņa [BW. 34748 var.],

1) die Lande, Hüfte, das Hüftblatt, der Schenkel (grosse Muskel am Oberschenkel U.):
viņš klibuoja (bija klibs) ar savu cisku I Mos. 32,31. jāsaduod nerātnim labi pa ciskām Kand. cisku mīža, ein schlimmem Schimpfwort auf ein Frauenzimmer U.;

2) ein Teil des Spinnrades:
beņķa ze̦majā galā ietaisītas divi ciskas (cisciņas) ar riteni starpā RKr. XVII, 38; [cisciņa - auch ein Stäbchen am Webstuhl Bielenstein Holz. 406.] Zu li. kiškà "Kniekehle; бедро, ляжка", ndl. hijs dass (s. Lidén MO. V, 195 und būga KSn. I, 251) und (?) ai. kiṣ̌ku - "Oberarm" (Lewy PBrB. XXXII, 140 ² ); mit k - statt c - unter dem Einfluss von Formen wie kakṣ̌ā "Achselgrube"?]

Avots: ME I, 388, 389

cũka, Demin. cũciņa, verächtl. cūķele BW. 30907,3,

1) das Schwein:
cūka kviec, rukst, urkst, quiekt, grunzt. cūkas kāju ārā nest, ein Vexierspiel der Letten U. Sprw.: ne mana cūka, ne mana druva. cūkas kasās, zirņuos ies. vai cūku atradināsi nuo zirņu lauka. lē̦na cūka dziļas saknes ruok. kur cūka ruok, tur sakni atruod. kuŗa cūka pa dienu neruok, tā ruok pa nakti. cūka grib ragus, kaza neduod. kad cūka paē̦dusi, tad apgāž sili. me̦lnā cūka krāsnī, das Feuer brennt nicht Sessw. nemāk ne cūkas sapīt;

2) dem Schwein ähnlich Tiere:
meža cūka, das Wildschwein;

3) ein schmutziger, gemeiner Mensch:
ak tu cūka! cūku būšana, Schweinerei. Sprw.: kâ cūka ar visām kājām silē. cūka paliek cūka: izpeldējusies nuo jauna dubļuos vārtās;

4) miega c., ein schläfriger Mensch, die Schlafmütze:
guli, guli, miega cūka;

5) ein Kartenspiel, Schweinschen:
iesim uz cūkām, wollen wir Schweinschen spielen; cūkas ieduot; [cūciņas sist U. "Kurni spielen"];

6) eine Entzündung der Drüsen hinter dem Ort
[nach сви́нка "Skrophelgeschwurst"]: aizausu dziedzeŗu iekaisums dē̦vē̦ts par cūciņām A. XIII, 649; [7 ein Klötzchen am Pfluge Bielenstein Holzb. 473, ein Klotz zum Zusammendrehen des Strickes 572. An und für sich wäre es denkbar, dass cūka für *sūka (zu np. xūk, ae. sugu, la. sucula, kymr. hucc, li. suķis) auf Grund des Demin. cūciņa entstanden sei (wie z. B. aita für avs auf Grund des Demin. aitiņa > avitiņa), wo (und auch in cūcene, cūcietis, cūcisks u. a.) c - für s - wegen des nachfolgenden c assimilatorisch entstanden sein kann. oder aber (vgl. Bezzenberger GGA. v. J. 1887, S. 417 und BB. VI, 236, Fick Wrtb. I ^4, 141 f. und 392, Leskien Nom. 279, PEtersson AfslPh. XXXVI, 139 und Güntert Reimw. 121 f.) könnte cūka zu li. kiaũlė (und kúkis, kúkė bei Brückner. AfslPh. XIII, 314, sowie kukùtis bei Būga Aist. St. 56) und (?) gr. συς "Schwein" (hierzu s. jedoch jetzt Razwadowski Prace lingw. ofiar. J. Baudouinowi de Couroenay 258 ff.) gehören. Doch darf man das le. Wort nicht gut von čiūkà "Schwein" trennen, und beide dürfen entlehnt sein (s. Pogodin Слѣды 249 ff. und Būga KSn. I, 269); vgl. r. dial. чуха, чушка, циушка (neben dem Lockruf чух, чух oder цух, цух), sloven. cúka!) avar. cuka].

Avots: ME I, 398

pretspè̦ks, eine entgegengesetzte, widerstrebende Kraft, die Gegenkraft, das Gegenmittel: spē̦kam strādā pretim pretspē̦ks Pūrs I, 31. saimniecisks pretspē̦ks pret feodāļiem Konv. ² 961. bezgala pretspē̦ks tevī dveš Duomas I, 1097.

Avots: ME III, 389

pūcîgs, cisks">pũcisks, böse, boshaft, närrisch U.: pūcīga saimniece Etn. III, 181. pūcīga balss MWM. VII1, 330. pūcīgi vaibsti Seifert Chrest. III, 3, 45. pūcisks izskats A. v. J. 1899, S. 369. Subst. pūcîgums, die Bosheit, Boshaftigkeit: sievu stūrgalvība un pūcīgums Plūd. Llv. II, 202.

Avots: ME III, 444, 445

radniecîgs,* cisks">radniecisks*, verwandt, gleichartig: par ideālu bē̦rna dvēsele sev uzņe̦m tikai radniecīgas dabas, radniecīga rakstura cilvē̦ku A. v. J. 1904, S. 901.

Avots: ME III, 462

sàimniecîgs, s. sàimniecisks.

Avots: ME II, 635

strupde̦guns, eine stumpfe Nase: zemniecisks strupde̦guniņš Janš. Bandavā I, 362.

Avots: ME IV, 1095

veciski, Adv., ältlich Wessen; vecisks, altväterisch St.

Avots: ME IV, 516

zemniecîgs,* = cisks">zemniecisks: visai zemniecīgi izskatījās Kra. Vīt. 1.

Avots: ME IV, 712