cĩkâtiês, - ājuos, [streiten, zanken Salis]; cīkstīties, ringen: tâ cīkājušies vai savu lielu laiku Etn. II, 86. [Vgl. cīkstīties U., ringen.]

Avots: ME I, 390

cĩkâtiês: "plūkties" Lems., Wainsel: cāļi (bē̦rni) cīkājas.

Avots: EH I, 275