cīņa
cìņa,
1) der Kampf:
cīņā duoties, ielaisties; cīņu izcīnīt; dūŗu, vārdu c., Faustkampf, Wortgefecht;
2) das Streben:
un tuomē̦r cīņu nepame̦t, līdz uzrāpjas Treum.
Avots: ME I, 391
1) der Kampf:
cīņā duoties, ielaisties; cīņu izcīnīt; dūŗu, vārdu c., Faustkampf, Wortgefecht;
2) das Streben:
un tuomē̦r cīņu nepame̦t, līdz uzrāpjas Treum.
Avots: ME I, 391