[daduôt Drsth. (li. dadúoti, slav. dodati), hinzugeben.]

Avots: ME I, 429

daduôt: kad man būtu, kuo duot guovīm, tad es uzbaŗuotu tādas pat: bet man jau nav, kuo d. (mājās pēc ganīšanās) AP.

Avots: EH I, 301