dajât, intr.,

1) herbeireiten:
dajāj divi dieva dē̦li;

[2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinreiten:
i da vārtu nedajāju Sprogis 242].

Avots: ME I, 433

dajât, ‡ Refl. -tiês, = dajât 2; dajājuos da ciemeņa BW. 13646, 7.

Avots: EH I, 303