derināt

II

derinât, = darinât, auch in solchen Gegenden, wo ein folgendes i den Umlaut des vorhergehenden Vokals nicht bewirkt, - so Mesoten n. BW. 675, 5, Schorstädt n. BW. 8039, 16002, 1, Pönau n. BW. 10885, - Annenburg, Alt-Rahden, Krem., Druw., - Ermes n. BW. 25337, 1, Rutzau n. RKr. XVI, 95 (hier in der Bedeutung "schmücken").

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen):Pönau n. BW. 10885

Avots: ME I, 457


derināt

I derinât [li. dẽrinti "zu versöhnen suchen", derìnti "рядить, нанимать"], tr.,

1) sich bemühen jem. zu überreden sich als Knecht (od. Magd) zu verdingen:
saimnieks derina kalpus Krem., Ruj.;

2) verloben:
darināms gre̦dze̦ns, Verlobungsring. derināmas saktes gaida BW. 15186;

3) dingend, werbend wohin auffordern:
līdz tautietis ruokas deva, tūliņ līdzi derināja 14903, 13;

4) mit abhäng. Inf. - dingend sich anheischig machen zu tun: viņš derināja tās nuo ve̦lna pirkt LP. VII, 1160;

[5) tauglich machen
L.;

6) einen zum Wetten bringen
St.] - derinātājs RKr. XVI, 100, = derībnieks 4: pēc nuodziedātas dziesmas derinātājs nuosacīja (nuolasīja) līdzību, salikdams abiem ruokas kuopā.

Kļūdu labojums:
ruokas deva...14903,13 = ruoku deva...1494,13 var.

Avots: ME I, 457


derināt

II derinât: "kastrieren" Frauenb., Iw.

Avots: EH I, 316