dirgavot
dir̂gavuôt [Bers.], intr.,
1) krank sein, siechen:
ir jau liels laiks, kamē̦r viņš šitâ dirgavuo Lasd., Druw., Etn. IV, 18;
2) sich langweilen
Sels. [Zu li. dirgti "ослабляться; тощать, худѣть".]
Avots: ME I, 470
1) krank sein, siechen:
ir jau liels laiks, kamē̦r viņš šitâ dirgavuo Lasd., Druw., Etn. IV, 18;
2) sich langweilen
Sels. [Zu li. dirgti "ослабляться; тощать, худѣть".]
Avots: ME I, 470