I diņķis AP., Frauenb., U. Mekons Zelta māj. grm. ³ 234, das männliche Zeugungsglied (besonders eines Ochsen): kuiļa d. BW. 34691. Aus mnd. dink "penis".

Avots: EH I, 321

II dìņķis ² Fest. "= dĩķis".

Avots: EH I, 321