dižvedējs, auch dižvedis RKr. XVI, 98,

1) der Brautführer:
uz baznīcu braucuot, brauca dižvedējs pa+priekšu BW. III, 1, 84;

2) der Mann, der das Kind zur Taufe führt
BW. I, S. 193.

Avots: ME I, 476

dižvedējs,

1): auch BW. 24194.

Avots: EH I, 325