I duõmîgs,

1) nachdenklich, sinnend:
viņš visu vakaru bij stipri duomīgs ;

2) sinnend, zweifelhaft:
redzēs, vai nāks, vai ne, - tādā duomīgā balsī gan suolījās Kok. ;

3) duomīgs laiks, veränderliches, unbestimmtes Wetter
Tals.

Avots: ME I, 533

I duõmîgs,

3): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 350

II duomîgs in duomīga balss, wohlklingende [?] Stimme U. ; [zu duoms II?].

Avots: ME I, 533