drāka
I drãka,
1) drāķis Diez, der Drache:
un glabā, ka mūs ve̦cais drāka neaprij;
2) ein starker, zorniger Mensch, der viel leistet und viel verlangt:
tas jau gatavs drāka, viņš lauž vai pašu ve̦lnu pušu U. [Aus mnd. drake "Drache", wobei die Bed. 2 durch drāga beeinflusst sein kann.]
Avots: ME I, 494
1) drāķis Diez, der Drache:
un glabā, ka mūs ve̦cais drāka neaprij;
2) ein starker, zorniger Mensch, der viel leistet und viel verlangt:
tas jau gatavs drāka, viņš lauž vai pašu ve̦lnu pušu U. [Aus mnd. drake "Drache", wobei die Bed. 2 durch drāga beeinflusst sein kann.]
Avots: ME I, 494