I drika: plur. drikas AP. "bāriens": d. saduot.

Avots: EH I, 334

‡ II drika NB. "?": ja šķēriņš par platu, tad tuo malu, kuŗu je̦m nuost liekuot stellēs, sauc par driku. Vielleicht entlehnt aus li. drikà "ve̦lku dziju daļa, kuo neieveŗ šķietā un nītīs".

Avots: EH I, 334

drika, die Rüge Schujen; drikas dabūt "Prügel bekommen" Trik.]

Avots: ME I, 498