driskāt

driskât, -āju,

1) tr., reissen, zerreissen:
drēbes;

[2) "hin und her laufen":
aitas nuo aukstuma driskā Stuhrhof]. Refl. -tiês, albern, lärmen, tollen, sich unruhig gebärden: kuo nu driskājaties ap manim? Vgl. draskāt, draiskāt.

Avots: ME I, 500