drāvēt

[I dràvêt 2 Domopol, "(andere) stark beschäftigen".]

Avots: ME I, 494


drāvēt

II dràvêt 2 [Warkh., Erlaa], -ēju, [drāvît L. W. 1921, Nr. 45, 3 3], tr., berufen, schelten, bedrohen Wallhof, Selb., Laud.: ej, drāvē tuo bē̦rnu, kuo viņš tur bļaustās. ar tautām baŗuoties, bāleliņus drāvējuot BW. 20714. drāvē mani dzē̦rumā BW. 27012. [Nebst dravêt (vgl. auch drauvêt) und (?) li. drovė´tis "sich genieren" wohl aus einem mnd. * drawen (neben drouwen) "drohen" (vgl. mnd. drawe neben drouwe "Drohung" und ahd. drawen "drohen".]

Avots: ME I, 494


drāvēt

II dràvêt 2 : auch (schelten) Oknist.

Avots: EH I, 331


drāvēt

[III drāvēt Lng. "aushöhlen"; vgl. drāva 1.]

Avots: ME I, 494


drāvēt

[IV drāvêt "spielen, scherzen"(?) Erlaa n. U.]

Avots: ME I, 494