drūmis

[drūmis, ein finsterer Mensch M. Siliņ.]

Avots: ME I, 506

drūmis

drūmis, ‡

2) = drũma: viņam uzgāja d. (Schrecken) Dünsb. Skaistā Mīle 18.

Avots: EH I, 337