duka, auch dūka,

1) Rippenstoss, Faustschlag, Stoss:
iegrūst duku sānuos. dabū duku mugurā. pirmais bij iedevis pircējam dūku pret ribām Akurater;

2) die Faust
AP., Gr. - Sess., Smilt., [Drsth.]: duk[u] uz duku parādīju BW. 18327. [Prellwitz Wrtb. ² 119 erinnert (mit?) an gr. δοίδυξ "Mörserkeule". wo δοι- Reduplikation sei.]

Kļūdu labojums:
2) die Faust = 2) auch duks, die Faust
uz duku = uz duka

Avots: ME I, 511

I duka,

1): dabūj[u] dukas (Var.: dūres) mugurā BW. 22111, 1.

Avots: EH I, 340

‡ II duka, Kraft, Energie, Unternehmungslust: tam tik ir d˙! AP., Frauenb. nu man ir atkal d. Janš. Dzimtene V, 367. Aus r. дух "сила души, отвага, рѣшимость.

Avots: EH I, 340