I dumjš, dums (aus mnd. dum), dumm: dumjš kâ tītars od. kâ zābaks. dumjus māca, trakus kuļ. kas pats dums, tam le̦dus glums. acis tādas dumjas, sind trübe U. [Im letzten Beispiel liegt vielleicht dumjš II vor.]

Avots: ME I, 514

II dumjš, dums [Dond., Selgerben, Wandsen], dunkelbraun, fahl: puiši jāja dumjus, bē̦rus kumeliņus BW. 13005. dumi, bē̦ri, baltskariņi, tie teicami kumeliņi. dumji zirgi BW. 29832, 1. [Zu dumbrs (s. dies), dumt, dumals, dūmi u. a., s. Lidèn Stud. z. tochar. Sprachgesch. I, 25.]

Avots: ME I, 514, 515