duņķis

I duņ̂ķis 2,

1) die Faust Siuxt, der Faustschlag, Rippenschlag, Rippenstoss
Gr. - Sess.: matus plūca, duņķi sita. speŗ ar duņķi mugurā BW. 4065. duņķu ruokas = kre̦kla piedruoknes bez kvērlēm (apruočiem) Selg. n. Etn. III, 162. Vgl. dunka;

2) = duncis U.

Avots: ME I, 518


duņķis

II duņ̂ķis 2, eine Salzstampfe Ahs.; [vgl. buņķis].

Avots: ME I, 518


duņķis

II duņ̂ķis 2 : ein Salzgefäss Ahs.: duņķī tur sāli.

Avots: EH I, 343


duņķis

III duņ̂ķis 2 Lems., Wainsel, schlecht ausgebackenes, schliefiges Brot.

Avots: EH I, 343