dvaga
dvaga, ‡
2) Dunst; schlechter Geruch
Frauenb.: ielej spirtu ar baltajām drapēm trauciņā, aizdedzina ...; tas duod stipru dvagu un siltumu K. Pētersons. Latv. māte 43; ‡
3) der Zugwind
Frauenb.
Avots: EH I, 351
2) Dunst; schlechter Geruch
Frauenb.: ielej spirtu ar baltajām drapēm trauciņā, aizdedzina ...; tas duod stipru dvagu un siltumu K. Pētersons. Latv. māte 43; ‡
3) der Zugwind
Frauenb.
Avots: EH I, 351