dzedzieda Druw., Laud., N. - Peb.,
dzedziede U., Bers., n. BW. I, S. 932. Nr. 3033. 1 auch
dzedzieds, Dreeschland, abgearbeitetes Land, nachgelassener Acker AP., Lasd., Adsel:
es nebiju tâ augusi, kâ smildziņa dzedziedā (Var.:
ve̦cainē) BW. 6637.
brāļa guovu neganīju sausajā dzedziedā BW. 28975.
dzedziedē gulēt, unbearbeitet bleiben. In Oppek. n. U.
dzedzīte [mit ostle. ī aus ie? - dzedzieda wohl assimilatorisch aus dedzieda (zu degt; vgl. slav. ugorź "Brachfeld" ), s. Zubatý AfslPh. XIII, 422 f. und Sborn. fil. II, 109 1.]Avots: ME I,
539